DĀRZA MĀJA

Dārza mājas pārbūve par māju dārzā.

Īss esošās situācijas apraksts:
  (..) Protams, grauzēji šur tur pietaisījuši, zirnekļi tīklus pievijuši, pa kādai beigtai mušai uz palodzes pieradies. Lapseņu pūznis jumta istabas loga stūrī jau tukšs un pabrucis. Putna ligzda aiz loga spraišļa pamesta. Visās malās pabirušas brūnās kripatas no ozolu ziedēšanas, dažādi puķu, zāļu un koku ziedu stiebri, skaras un putekšņi. Badā nomirusi pele atkritumu spainī, un turpat līdzās sakaltušajam līķītim jau izkūņojušos mušu kūniņu čaulas. No iepriekšējām reizēm uz grīdas pamesti vientuļi Lego klucīši, kas gaida, kad kāds pieaugušais uzkāps ar basu pēdu un mantas, mantas, mantas, visādas lietas, kas gadu gadiem atliktas malā, jo nospriests, ka “gan jau noderēs”, vai mērķtiecīgi atvestas uz laukiem no pilsētas, jo pilsētā to vairs nelietos, bet laukos būs labs diezgan. Kādreiz te dzīvojis mežsargs. Sākotnēji tā bijusi strupa dārza ēka ar pāris istabām. Tikai gadu gaitā tā apaugusi ar papildu istabām, verandām, jumta izbūvi un pilsētnieciskām ērtībām. To, kāda māja izskatījusies mežsarga laikā, nu jau vairs neviens nepateiks, kaut aptuvenu priekštatu var gūt no citām vietējo ļaužu ciemā izkaisītajām ēkām. Tām ir vienkāršs, kvadrātveida plānojums ar virtuvi un pāris istabām. (..) Te nu bija uzkrājies itin viss, kas nebija šķitis vairs pilsētā derīgs. Sagumzīti t-krekli, neskaitāmi pāri dažādas novalkātības pakāpes džīnu, savēlušies džemperi un sarāvušās jakas, un tad, protams, opja baltais sēņošanas mētelis. (..) Pie tā šoreiz varētu apstāties, jo pavisam drīz esošā dārza māja pārtaps par svaigu, mūsdienīgu ģimenes ligzdu.
(izmantoti fragmenti no P.Bankovskis “18”)